Vēsture

Līdz pat 20. gadsimta vidum dzelzceļa satiksmē dominēja tvaika lokomotīves. Lai tvaika lokomotīves varētu darboties tām bija nepieciešams ūdens. Līdz ar to lielākajās dzelzceļa stacijās katrā ziņā bija jābūt ūdens tornim, kas ir neatņemams arhitektorisks akcents stacijas kopējā ainā. 

Kad tvaika lokomotīves nomainīja modernākas - dīzeļa un elektriskās lokomotīves - nepieciešamība pēc ūdens torņiem dzelzceļa staciju tuvumā vairs nebija tik būtiska. Tādēļ tie ieguva citas funkcijas.

Darbs pie Siguldas dzelzceļa ūdens torņa rekonstrukcijas tika uzsākts 2005. gada vasarā pēc Ādamsonu un Zilgalvju ģimeņu iniciatīvas un tām aktīvi līdzdarbojoties, ar Siguldas novada domes un tās priekšsēdētāja Tāļa Puķīša atbalstu. Tika izveidota biedrība ''Lilī'', kuras nolūks bija sekmēt kultūrvides sakārtošanu un Siguldas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kā arī popularizēt Siguldas un citu Latvijas novadu mākslinieku radošo darbību. 

2009. gada 19. aprīlī tika atklāta Siguldas Kultūras un mākslas telpa ''Siguldas Tornis'', ''Mēs vēlamies sniegt cilvēkiem skaistas lietas. Ja mums ar šo unikālo telpu un tās auru izdosies tuvināt Siguldas sabiedrību kultūras un dvēseliskām vērtībām, tad tas ne mirkli nebūs velti padarīts darbs '' - tāda bija abu Kultūras un mākslas telpas saimnieču, Līgas Ādamsones un Ligitas Zilgalves vīzija.